Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļautugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīrano degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.

 

Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 30 līdz 280 euro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 euro.

 

Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 euro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

 

Kūlas dedzināšanas aizliegums Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās:

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasības norādītas 2010.gada 16.marta LR Ministru Kabineta pieņemtajos noteikumos Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuros noteikts, ka dabas liegumos, dabas parkos un aizsargājamo ainavu apvidos ir aizliegts patvaļīgi dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi.

LR „Sugu un biotopu aizsardzības likuma” 11. pantā minēts, ka aizliegts apzināti traucēt visas īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku, to skaitā putnus visās to attīstības stadijās, bet uguns kā traucēklis iedarbojas iznīcinoši.

VUGD katru gadu iesniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam par vietām, kur degusi kūla. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.


VUGD apkopotie statistikas dati par kūlas ugunsgrēkiem no 2000. līdz 2013.gadam:

Gads

Ugunsgrēku skaits

Bojāgājušie

Nodegušas ēkas

2014

4187

2

88

2013

2430

1

44

2012

1764

1

20

2011

1712

1

27

2010

1695

0

32

2009

2054

0

109

2008

1092

0

11

2007

2651

0

35

2006

7083

6

472

2005

1594

0

23

2004

2446

6

120

2003

3594

5

341

2002

4328

8

514

2001

1410

2

238

2000

1024

1

68