Sudārs Alfrēds – dzimis Litenes pagasta „Vecgāršniekos” 1906. gada 24. jūnijā. Ar padomju varu Alfrēdam Sudāram bija īpašas attiecības. Vecākiem saimniecība bija liela un bagāta, ģimenē auga astoņi bērni — sešas māsas un divi brāli. 1919. gadā boļševiki ieradās “Vecgāršniekos” un nežēlīgi, bērnu acu priekšā, nogalināja viņu tēvu. Un tikai tāpēc, ka pārtikuši, ka lielas mājas. Pēc tam krievi visu nolaupīja, pat bērnu drēbītes, bet šķūņus nodedzināja. Māte palika bez vīra, bērni — bez tēva. Labi, ka mātes brālis Ernests Lūsis nāca palīgā saimniekot. Mirdzai—visjaunākajai toreiz bija 3 gadiņi, Alfrēdam — 14. Brālītis Jānītis nomira mazs būdams, palika 7 bērni.
Izglītību baudījis Litenes pagasta skolā, Vecgulbenes zēnu draudzes skolā, Alūksnes vidusskolā, kuru beidz 1925.gadā, studējis Latvijas Universitātē tieslietas un teoloģiju. Kandidāta gadu nokalpojis Iecavas-Lambartes draudzē pie mācītāja J.Lūša. Ordinēts Iecavas baznīcā 1932.gada 24.janvārī, bet par Carnikavas, Pēterupes un Skultes draudžu mācītāju ievēlēts 1932.gada 12.aprīlī. Sarakstīja grāmatu „Carnikavas, Pēterupes un Skultes baznīcas un draudzes…” 1944. gadā viņš emigrēja un dzīvo ASV.
1944. gada 10. oktobrī A.Sudārs iebrauca Zviedrijā, Gotlandē Kervikas ostā. Tās pašas dienas vakarā pārbēdzējus noved ar automašīnām uz Visbijas nometni. Dzīve teltīs. Pašiem jāiet pirtīs, mantu dezinfekcija, ārsta pārbaudes. 13. oktobrī viņus pārceļ uz Visbijas otro nometni, teltīs otrpus ceļam. 1945. gada 14. augusta rītā atstāj Rātvikas nometni un tās pašas dienas vakarā iebrauc Vaksjo pilsētā. 1945. g. 15. augustā uzsāku strādāt arhīva darbus pie Vaksjo Doma kapitula. Zviedrijā mācītājs Sudārs ar sievu nodzīvoja 3 gadus. Noorganizēja tur luterāņu draudzi, iemācījās angļu un zviedru valodu. Vācu un krievu viņi jau prata. Tad pienāca uzaicinājums doties uz Čikāgu, uz Ameriku. Viņš kopā ar Annu devās ceļā. Ārpus Čikāgas, Belvūdā organizēja “Miera draudzi”. Ar laiku viņi iegādājās savu mājiņu un arī iztikšana kļūst labāka. 1985. gadā no viņa šķīrās sieva Anna. Viņas pelni urnā tika pārsūtīti uz dzimto Jaunpiebalgu. 1997. gada 25. aprīlī mācītājs Alfrēds Sudārs atgriezās Dzimtenē uz visiem laikiem.
- gada 1.jūnijā mirst savas māsas mājā Pabažos. Apglabāts Saulkrastu Pēterupes kapos.
Novadpētniecības speciāliste Dagnija Gurtiņa