Sudārs Alfrēds – dzimis Litenes pagasta „Vecgāršniekos” 1906. gada 24. jūnijā. Ar padomju varu Alfrēdam Sudāram bija īpašas attiecības. Vecākiem saimniecība bija lie­la un bagāta, ģimenē auga asto­ņi bērni — sešas māsas un divi brā­li. 1919. gadā boļševiki ieradās “Vecgāršniekos” un nežēlīgi, bērnu acu priekšā, nogalināja viņu tēvu. Un tikai tā­pēc, ka pārtikuši, ka lielas mājas. Pēc tam krievi visu nolaupīja, pat bērnu drēbītes, bet šķūņus node­dzināja. Māte palika bez vīra, bēr­ni — bez tēva. Labi, ka mātes brā­lis Ernests Lūsis nāca palīgā saimniekot. Mirdzai—visjaunākajai to­reiz bija 3 gadiņi, Alfrēdam — 14. Brālītis Jānītis nomira mazs bū­dams, palika 7 bērni.

Izglītību baudījis Litenes pagasta skolā, Vecgulbenes zēnu draudzes skolā, Alūksnes vidusskolā, kuru beidz 1925.gadā, studējis Latvijas Universitātē tieslietas un teoloģiju. Kandidāta gadu nokalpojis Iecavas-Lambartes draudzē pie mācītāja J.Lūša. Ordinēts Iecavas baznīcā 1932.gada 24.janvārī, bet par Carnikavas, Pēterupes un Skultes draudžu mācītāju ievēlēts 1932.gada 12.aprīlī. Sarakstīja grāmatu „Carnikavas, Pēterupes un Skultes baznīcas un draudzes…” 1944. gadā viņš emigrēja un dzīvo ASV.

1944. gada 10. oktobrī A.Sudārs iebrauca Zviedrijā, Gotlandē Kervikas ostā. Tās pa­šas dienas vakarā pārbēdzējus noved ar automašīnām uz Visbijas nomet­ni. Dzīve teltīs. Pašiem jāiet pir­tīs, mantu dezinfekcija, ārsta pār­baudes. 13. oktobrī viņus pārceļ uz Visbijas otro nometni, teltīs otr­pus ceļam. 1945. gada 14. augusta rītā atstāj Rātvikas nometni un tās pašas dienas vakarā iebrauc Vaksjo pilsētā. 1945. g. 15. augus­tā uzsāku strādāt arhīva darbus pie Vaksjo Doma kapitula. Zviedrijā mācītājs Sudārs ar sievu nodzīvoja 3 gadus. Noorganizēja tur luterāņu draudzi, iemācījās angļu un zviedru valodu. Vācu un krie­vu viņi jau prata. Tad pienāca uzaicinājums doties uz Čikā­gu, uz Ameriku. Viņš kopā ar Annu devās ceļā. Ārpus Čikā­gas, Belvūdā organizēja “Mie­ra draudzi”. Ar laiku viņi ie­gādājās savu mājiņu un arī iz­tikšana kļūst labāka. 1985. gadā no viņa šķīrās sie­va Anna. Viņas pelni urnā tika pār­sūtīti uz dzimto Jaunpiebalgu. 1997. gada 25. ap­rīlī mācītājs Alfrēds Sudārs atgriezās Dzimtenē uz visiem lai­kiem.

  1. gada 1.jūnijā mirst savas māsas mājā Pabažos. Apglabāts Saulkrastu Pēterupes kapos.

Novadpētniecības speciāliste Dagnija Gurtiņa