Pirms 75 gadiem Pēterupē tiek atvērta Pēterupes papildu skola.

Prezidents Kārlis Ulmanis uzskatīja, ka cilvēkam jāizglītojas visā savas dzīves laikā. Tādēļ Latvijā tiek dota iespēja atvērt tā saucamās papildu skolas vai organizēt papildu kursus. Vietās bija jāatrod telpas, kurās notiks nodarbības, jānodrošina ar atbilstošu mācību spēku un jāgarantē vismaz 25 klausītājus šajās nodarbībās. Pasniedzēju algas nodrošina valsts.

Pēterupē no 1936.gada 16.februāra līdz 1939.gadam darbojas arī šāda skola – Pēterupes papildu skola.

Mācības notiek Pēterupes 6.-kl. pamatskolas telpās, tagadējā mazajā skoliņā. Pēterupes papildu skolas pārzinis un darbvedis ir Aleksandrs Dancītis. Šīs skolas mērķis ir sniegt saviem audzēkņiem praktiskam darbam noderīgas zināšanas un pacelt viņu izglītības līmeni. Papildskolas kurss ir divgadīgs. Šajā skolā uzņem pamatskolas kursu beigušos, kuri neapmeklē citas skolas.

Pēterupes papildu skola darbojas katru svētdienu no plkst.12.00 līdz 16.00, lekcijas var klausīties visi, kas grib. Tikai tiem ir katru reizi jāreģistrējas. Papildu skolās var atvērt dažādas nodaļas, nosacījumi ir tikai, lai būtu vismaz 25 klausītāji un lai būtu sameklēti atbilstoši lektori. Pēterupes papildu skolā atver lauksaimniecības nodaļu, kurā klausītājus apmāca zemkopībā, dārzkopībā, pļavkopībā, lopkopībā, putnkopībā, biškopībā, zivkopībā, Latvijas vēsturē, Latvijas ģeogrāfijā, latviešu valodā, rēķināšanā, mācībā par saimniecību, kora dziedāšanā un citās gudrībās. Mācību procesā veic arī praktiskos darbus.

Papildu skolā bez pārziņa Aleksandra Dancīša darbojas mācību spēki no Latvijas Universitātes: Haralds Veldre, kurš māca putnkopību; Jānis Bergs – māca pļavkopību, Voldemārs Gūtmanis ārsts – māca higiēnu, Jānis Skuja – māca saimniekošanas mācību un praktisko rēķināšanu; Rūdolfs Ozoliņš – māca zemkopību un praktiskos darbus, Jūlijs Mucenieks – biškopību, agronomiju un Boriss Lūsis – māca purvu izmantošanu. Mācības vada arī aroda speciālisti: Pauls Staģis – lopkopību, Jānis Reņģe – dārzkopību, Ādolfs Lukstiņš – dziedāšanu; Pauls Ludvigs – zvejniecību, Jānis Muzikants – zemkopību, agronomiju; mācītājs Alfrēds Sudārs – ētiku.

Pārbaudījumus var kārtot pa atsevišķiem priekšmetiem vai pa visu papildu skolas kursu, galā saņemot apliecību.

1936.gadā papildskolā mācās 50 klausītāji: no Bīriņu pagasta 13; no Pabažu pagasta – 34; no Skultes pagasta – 2 un no Vidrižu pagastā – 1. 1936./37.mācību gadā mācās 39 skolēni; 1937./38.mācību gadā 35 skolēni. Taču 1938./39.mācību gadā skolu likvidē, jo nav pieteicies pietiekams klausītāju skaits.

/Izmantoti arī J.Seregina muzejam dāvinātie materiāli/

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dagnija Gurtiņa,

Saulkrastu muzeja speciāliste