Pirmdien, 19. septembra pēcpusdienā “Eiropas kultūras mantojuma dienas 2022” ietvaros Sējas muižas parkā pulcēja lielu dalībnieku pulku Sējas ūdenstorņa pakājē. Izteiksmīgais 1903. gadā celtais ūdenstornis pamatoti var lepoties ar senākā funkcionējošā ūdenstorņa titulu Latvijā un gadu desmitiem bijis ļoti iemīļots ne tikai Sējas iedzīvotāju vidū – torņa skursteni gadu desmitiem savas ligzdas būvniecībai ir izvēlējušies stārķi.
Līdztekus savai savdabīgajai formai, ūdenstorņu arhitektūra allaž pievilkusi ar romantikas auru. Sakarā ar savu stratēģiski svarīgo statusu – cilvēka dzīvībai vissvarīgākās pamatvajadzības – ūdens nodrošināšanu, tajos nekad nav bijis vienkārši iekļūt. Apaļais ēkas plāns allaž rosinājis bērnu fantāziju – vai ūdenstornī varētu būt apaļas istabas? Kurš gan bērnībā nav iztēlojies – kā būtu dzīvot ūdenstornī? Vai tas ir pilns ar ūdeni? Vai ūdens lītu laukā pa logiem, ja tos atvētu?
Sanākušo Sējas pamatskolas audzēkņu sejās lepnums, gan vecāko klašu audzēkņi, gan paši mazākie apmeklētāji vērīgi klausās Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistes Elvīras Mantrovas stāstījumu par ūdenstorņa vēsturi un nozīmību Latvijas un Eiropas kultūrā un arhitektūrā. Pasākums nav garš, bet dalībnieku kopbilde ir iespaidīga, un torņa skaistā sarkano ķieģeļu fasāde rudens saulē šķiet tik svinīgi saskaņota ar mirdzoši zilo karogu.
19. septembrī Sējas muižas parka izcilo trīs vērtību vidū iemirdzējās tieši Sējas muižas ūdenstornis. Rotāts ar Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu, jaunatklātais informatīvais stends pie slēgtajiem ūdenstorņa vārtiem kopš vakardienas ļauj iepazīt Sējas muižas ūdensapgādes vēsturi. NKMD darbinieku un Sējas novadpētnieces Ligitas Šleieres stendam sarūpētās fotogrāfijas un apkopotās atmiņas sniedz iespēju gan paraudzīties no ūdenstorņa kāpņu laukumiņa un telpām uz parku, gan stāsta par tiem 1937. gadā tikko iesvētītajiem jauniešiem, kas nofotografējās uz torņa kāpnītēm pēc savas dzīves nozīmīgā notikuma, gan arī ļauj pasapņot par stārķu ģimeni, kas varbūt tieši nākamgad ūdenstorni atkal izvēlēsies par savu mājvietu.
Foto: Pēteris Gertners/Saulkrastu novada pašvaldība
