Iepriekš jau informējām, ka Latvijas Republikas Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu „Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, kurā noteikts 2021. gadā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35. Izveidotajā administratīvi teritoriālās reformas modelī plānots apvienot Saulkrastu, Sējas, Carnikavas, Garkalnes un Ādažu novadus ar administratīvo centru Ādažos.

Pamatoti ir daudzie iedzīvotāju jautājumi: vai tiks saglabāta vismaz viena vidusskola Saulkrastos? Kas segs transporta uz jauno centru izmaksas? Kāds būs finansējums kultūras un sporta kolektīviem? Vai tiks rīkoti Saulkrastu svētki? Vai Saulkrasti nepazaudēs savu identitāti? Vai „svešiem” deputātiem, attālināti lemjot, mūsu kāpas netiks apbūvētas ar privātmājām, lai iegūtu līdzekļus jaunā centra uzturēšanai? Vai tiks saglabātas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides deklarētajiem iedzīvotājiem? Vai, lēmumus pieņemot Ādažos, Saulkrastiem vispār būs pieejams finansējums?

Šobrīd Saulkrasti ir novads, kas ne tikai nodrošina visas iedzīvotājiem nepieciešamās pamatvajadzības (mums ir divas vidusskolas, bērnudārzs, mūzikas un mākslas skola, slimnīca, ugunsdzēsēju depo), bet arī ir viens no Latvijas novadiem, kas ik gadu veic lielus maksājumus pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Piemēram, no 2009. līdz 2019.gadam Saulkrastu novads ir iemaksājis konkrētajā fondā 5039569eiro; lielu daļu šo iemaksu veido tieši nekustamā īpašuma nodoklis. Saulkrastiem ir visi priekšnoteikumi tālākai izaugsmei: jūra un osta, dzelzceļa līnija, starptautiska šoseja un galvaspilsēta tuvumā. Mūsu novadā ir vairāk nekā 7200deklarētie iedzīvotāji, un aptuveni pusgadu Saulkrastu apkārtnē uzturas krietni vairāk cilvēku, kuri apdzīvo 26ciemus.

Iepriekšējā novadu reforma patiešām tika īstenota nepārdomāti un haotiski. Netika ņemts vērā, ka Latvijas kartē iezīmētajās, apdzīvotajās vietās situācija ir būtiski mainījusies un pagājušā gadsimta otrajā pusē izveidotās teritoriālās vienības un apdzīvotības rādītāji bieži vien vairs neatbilst pašreizējai situācijai. Piemēram, Saulkrastu novads un blīvi apdzīvotā Limbažu novada Skulte, Zvejniekciems un Saulkrasti faktiski ir viena teritoriālā vienība, kurā būtu tikai loģiski kopīgi atbildēt par ūdenssaimniecību, atkritumu apsaimniekošanu, municipālo policiju, labiekārtošanu, izglītību, kultūru un sportu, proti– naudu ieguldīt dzīves kvalitātes un apkārtējās infrastruktūras uzlabošanā, nevis attāla centra uzturēšanā.

Dīvaini, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzzīmētajā kartē pat Salacgrīvai un Ainažiem novada centrs tiek plānots Limbažos. Piekrastei pasaulē ir būtiska vides, ekonomiskā, sociālā, kultūras un rekreatīvā nozīme. Pēc manām domām, tā ir milzīga ministrijas kļūda, ka visā Vidzemes piekrastē netiek plānots vismaz viens attīstības centrs, par kādu Saulkrasti noteikti varētu kļūt, veidojot vienotu teritoriju un pakalpojumus ap autoceļu VIA Baltica un topošo Rail Baltica, ar kāpu un pludmaļu apsaimniekošanu, ostām, drošību uz ūdens, vienotiem noteikumiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, viesiem un atpūtniekiem.

Latvijas iedzīvotāji pēdējās divās desmitgadēs ir bijuši spiesti pieredzēt nemitīgas reformas. Īstenojot pārmaiņas, pēc manām domām, būtiski ir panākt, lai tās neradītu vilšanos, bet iedzīvotāji tās pieņemtu ar emocionālu pacēlumu un jaunu enerģiju, lai kopā paveiktu jaunas lietas. Valsts spēks ir tieši tās daudzveidībā un iedzīvotāju lokālpatriotismā. Taču skaidrs, ka kādā teritorijā vairāk attīstīta ir ražošana, citā– lauksaimniecība, pakalpojumi un rekreācija. Vai ir pareizi mēģināt visus pārveidot pēc vienādiem kritērijiem?

Viens risinājums, pēc manām domām, šajā situācijā būtu otrā līmeņa pārvaldes modeļa izveidošana, kurā satiksmes, novadu pārrobežu infrastruktūras un citas būtiskas funkcijas daļēji tiktu deleģētas otrā līmeņa pārvaldei, bet par saimniecības, komunālo nozari un vietējās nozīmes jautājumiem būtu atbildīga vietējā pašvaldība.

Latvijas Pašvaldību savienība ir sagatavojusi ieteikumus pašvaldībām, kas vēlas noskaidrot savu iedzīvotāju viedokli. Ieteikumi ir sagatavoti sadarbībā ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu iedzīvotājiem ir tiesības izteikt savus uzskatus par pašvaldības teritorijas robežu izmaiņām. Lai formulētu domes viedokli, pašvaldībai ir tiesības un pienākums noskaidrot vietējo iedzīvotāju domas. Saulkrastu novada dome jūlija sēdē plāno pieņemt lēmumu par novada iedzīvotāju aptaujas rīkošanu, par ko plašāk informēsim atsevišķi.

Aicinu iedzīvotājus sekot informācijai, būt aktīviem un atbildīgiem par sava novada nākotni!

Normunds Līcis,

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs