Ik gadu ap šo laiku uz Saulkrastu pludmali dodas dabas mīļotāji, fotogrāfi, ģimenes ar bērniem, jo peldvietā “Koklītes” līdz pat Skultes ostai vērojams brīnišķīgs skats – simtiem gulbju vērojami piekrastē vienkopus. Šo brīnišķīgo parādību skaidro gulbju pētnieks, ornitologs Ruslans Matrozis.

Katru pavasari vairāki tūkstoši paugurknābja gulbju šķērso Latviju ceļā uz spalvu maiņas vietām Igaunijas Pērnavas līcī. Kā īpaši labvēlīga barošanās un atpūtas vieta gulbjiem pirms došanās uz Pērnavu ir Rīgas jūras līča austrumu piekraste, tai skaitā arī Koklīšu pludmale. Tur gulbji pulcējas, lai atpūstos, pabarotos un sagatavotos ceļam uz spalvu maiņas vietām. Koklīšu pludmale ir pateicīga gulbju pulcēšanās vieta, jo tur ir pietiekoši daudz barības un gulbji tur jūtas droši.

Paugurknābja gulbji ir lielākie Eiropas lidojošie putni, pieaugušo tēviņu svars var sasniegt 15 kg, mātītes ir mazākas. Gulbjiem katru gadu ir jāveic spalvu maiņa, tas notiek vasaras mēnešos – no jūnija beigām līdz augustam. Šajā laikā gulbjiem izkrīt visas lidspalvas un kādu mēnesi, kamēr izaug jaunās spalvas, tie zaudē lidotspēju. Tāpēc, neligzdojošie gulbji (ap 70-80% no populācijas) uz spalvu maiņu pulcējas seklajos piejūras ezeros (Babītes, Kaņiera, Engures, u.c.) un seklajos jūras piekrastes līčos – pie Kaltenes un starp Ainažiem un Pērnavu. Caur Saulkrastu pludmali pārlidojošies gulbji maina spalvas Pērnavas līcī, kur koncentrējas līdz dažiem tūkstošiem spalvu metēju. Sākot ar septembri, gulbji ar skaistām, tīri baltām spalvām uzsāk ceļu uz ziemošanas vietām, pārlidojot Saulkrastu pludmali no Ziemeļiem uz Dienvidiem. Ligzdotāji maina spalvas savās ligzdošanas vietā. No sākuma spalvas nomaina mātīte, tad tikai tēviņš. Vienam putnam ir jābūt ar “pilnu spalvu komplektu”, lai varētu aizsargāt mazuļus no ienaidniekiem.

Gulbju foto peldvietā “Koklītes” no Maijas Druvas foto arhīva.