Ir pienākusi Advente – Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas saistās ar mieru, klusumu un pārdomām. Nav viegls laiks, taču pilns cerību un gaidām, kāda būs gada nogale un ko nesīs nākamais gads?

Mežā zaļo egļu zaros vējš spēlē savu vijoli un zemi klāj rāms sniegs. Liekas, ir tik kluss, bet kaut kur var sadzirdēt ritmisku Dip, dap, dip, dap… Un soļi paliek arvien daudzbalsīgāki.

Uz savu treniņu laukumu Zvejniekciemā dodas jāšanas sporta kluba “Jūras zirgi” jauno jātnieku saime. Stalts bērītis, sirmītis, dūkainis, sarķītis, pātas krāsas poniji un omulīga melni dārka ponijmeitenīte, kas pacietīgi nes savu jātnieci.

Zvejniekciemā, Upes ielā 6, jau vairāk nekā 20 gadu skan zirgu pakavu klaboņa, bubināšana un priecīgas bērnu čalas. Saimniece Inita Kligina ar savu skanīgo balsi mīļi uzsauc nepacietīgākam zirgam, kurš ziņkārīgi izbāzis galvu un pēta atnācējus. Bērni aši velk melnus, spīdīgus zābakus un drošībai piesprādzē ķiveres. Lai cik milzīgs prieks ir būt vienā komandā ar zirgu, drošība allaž ir pirmajā vietā.

“Mums ir jāšanas sporta skoliņa, un mācīties nāk gan jaunieši un bērni, gan vecāki un pat vecvecāki. Esam atvērti ikvienam, kurš vēlas piedzīvot šo maģisko sajūtu – pieskarties dzīvam zirgam, sēdēt mugurā, izjust kustību un darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Jāt uz zirga – tā ir fantastiska iespēja labi pavadīt laiku, kas iemāca būt atbildīgam, pacietīgam, rūpēties par dzīvnieku, un augt līdz pat sporta līmenim, kur mēs veiksmīgi startējam Latvijas mērogā un nedaudz arī Baltijas mērogā,” par savu darbošanos stāsta Inita.

Šobrīd stallī stāv 15 zirgi un poniji, vasarā sanāk pat visi 20. Katram tiek veltīta uzmanība un pienācīga aprūpe. Pateicoties atrašanās vietai, interesenti var doties izjādē uz jūru vai mežu, trenēties profesionāla trenera pavadībā, izīrēt zirgus pasākumiem un fotosesijām, vizināties zirga vai ponija mugurā, kā arī izmitināt savu zirgu staļļos.

Inita noglāsta zirdziņa galvu un aizrautīgi turpina: “Mēs mācam ne tik daudz sportot, cik atbildību pret dzīvnieku, ka tas nav tikai sporta inventārs, bet tas ir tavs partneris. Ierodoties uz pirmo treniņu, pieredzējušākie jātnieki apmāca jaunos: kā zirdziņu notīrīt, kā par viņu rūpēties, kā atvest no ganībām vai aploka, kā apseglot. Atnākušais cilvēks iegūst priekštatu, ka cilvēkam nav brīvdienu un atpūtas laiks, jo viņš ir atbildīgs par dzīvniekiem: zirgi ir jāapkopj, jābaro, jānodarbina. Atpūta ir tikai zirgiem pēc labi padarīta darba.”

Staļļos ir dažādu šķirņu zirgi un poniji, taču poļu koniki saimniecei ir jaunatklājums. Draudzīgi noskaņotie poniji saimniecībā nonākuši tik šogad, turklāt noķerti savvaļā, apmācīti un nu ir labi skolotāji jaunākiem bērniem.

Lai prasmes nepazustu, sporta klubs ir izveidojis apgaismotu āra treniņu laukumu, plānots piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu arī manēžas būvniecībai, jo pēdējos gados jūtams, ka cilvēki vēlas vairāk tuvināties dabai un Jūras zirgi ir nodarbināti teju nepārtraukti. Brīvdienas ir tikai pirmdienās.

Liels palīgs Initai ir Laura Ziemele, kura uz zirgiem trenējas jau kopš 6 gadu vecuma. Laura jau ir tik pieredzējusi, ka trenē jaunpienācējus. Kopā ar ķēvīti Cinderellu (Pelnrušķīti) Laura startē arī sacensībās, godam pārstāvot Saulkrastu novadu.

Pēc treniņa ir labi padarīta sajūta, un tas ir īstais brīdis, kad zirgu apbalvot ar sauju auzu.

Gaiss kļuvis jau dzestrs, jāšanas ekipējums nolikts malā un pie sienas pakavs krāj mazās laimītes. Tuvojas Ziemassvētki – laiks, kad zirgam mūsu senču dzīvēs bija īpaša nozīme. Lai uzzinātu, ko nesīs nākamais gads, saime gājusi pie staļļa klausīties, ko zirgi runā. Starp citu, mums vēl ir laiks tam sagatavoties…

Foto: Pēteris Gertners