Jānis Veismanis (1934 – 2021) bija komponists un diriģents. 2007. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi, bet 2014. gadā – Saulkrastu novada domes apbalvojumu par mūža ieguldījumu. 

Jānis Veismanis ir iekarojis paliekošu vietu Saulkrastu kultūras dzīvē. Ar viņu aizsākusies mūziķu dzimtas dinastija. Viņa darbības laikā Saulkrastos tika dibināta mūzikas skola, kā arī izveidota estrāde. Viņš ir bijis kultūras nama direktors, strādājis Saulkrastu vidusskolā un Zvejniekciema mūzikas skolā par pedagogu, kā arī 58 gadus bijis Saulkrastu jauktā kora “Bangotne” diriģents.

 

Jānis Veismanis dzimis un bērnību pavadījis Smoļenskas apgabala Borjatinas rajonā. Pēc Otrā pasaules kara Jānis ar māti un jaunāko brālīti Osvaldu 1946. gadā atgriezās Latvijā un apmetās uz dzīvi Stelpes pagasta Mālniekos. 12 gadu vecumā Jānis devās uz Stelpes pamatskolu, taču drīz vien pārgājis uz Valles Vasku pamatskolu, bet no turienes – uz Bārbeles septiņgadīgo skolu. Tur sastapies ar mūzikas skolotāju Grūbi, kurš atklājis Jāņa muzikālās dotības. Jāņa pirmais mūzikas instruments bija akordeons, kuru viņam uzdāvināja krustmāte. Vēlāk, iestājoties armijā, Jānis spēlējis trompeti armijas orķestrī, un tur arī sākusies Jāņa muzikālā izglītība – apgūta arī klarnete un citi pūšamie instrumenti.

Atgriežoties no armijas, Jānis pēc skolotāja Grūbes ieteikuma iestājās Jelgavas mūzikas skolā kordiriģēšanas nodaļā. Tur mācījies pie Emīļa Melngaiļa skolnieces Veltas Pļaviņas, savukārt pie pasniedzēja Jūlija Grūtupa apguvis bazūni un baritonu, kas vēlāk labi noderējis, vadot pūtēju orķestrus. Skolu beidzot, Jānis saņēma diriģenta un trombonista kvalifikāciju.

1962. gada jūlijā ar Kultūras ministrijas norīkojumu Jānis Veismanis ieradās Saulkrastos. Šeit sācies pats rosīgākais viņa dzīves posms, kas tika aizpildīts ar mūziku, dziedātāju kolektīvu un kultūras nama vadīšanu, ģimeni, bērniem, vēlāk arī mazbērniem un mājas celtniecību.

Jānis Veismanis pasniedzis dziedāšanas stundas 1.–11. klases skolēniem Saulkrastu vidusskolā, paralēli Konservatorijā apgūstot mūzikas pedagoģiju un kordiriģēšanu pie Gido Kokara. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju Jānis absolvējis 1971. gadā kā diriģents un mūzikas pedagogs vispārizglītojošās skolās.

1962. gada rudenī Jānis kļuva par Saulkrastu jauktā kora diriģentu, kurš vēlāk ieguva „Bangotnes” vārdu. Ar „Bangotnes” dziedātājiem vairākkārt Jānis devies koncertēt uz Baltkrieviju un Ukrainu, vēlāk arī uz Poliju un Ungāriju. Arī savas dziesmas Jānis rakstījis tieši „Bangotnei”, kad vajadzējis papildināt kora repertuāru.

Pateicoties Jānim, Saulkrastos 1968. gadā tika dibināta mūzikas skola, kuru viņš dibināja kopā ar saviem domu biedriem. Pie Jāņa Veismaņa Zvejniekciema mūzikas skolā mācījies kinorežisors Alvis Lapiņš, aktrise Ligita Skujiņa, ķirurgs Pēteris Studers, moderno deju pedagogs Dainis Ozols, kā arī Ingus un Aivars Pētersoni.

Vairākus gadus Jānis Veismanis vadījis Saulkrastu kultūras namu, kura jaunās ēkas celtniecība tika pabeigta viņa darbības laikā. Kultūras nams 1981. gada maijā tika atklāts ar jauktā kora „Bangotne” 30 gadu jubilejas koncertu.

2009. gadā noslēdzās Jāņa darba gaitas, taču Jānis ar lielu daļu Saulkrastu dziedātāju kļuvuši tikpat kā radinieki, jo dziedāt korī cilvēki nāca ar savām ģimenēm, tāpat kā Jāņa ģimene – korī dziedāja meita Stella, dēli Andris, Jānis, Alvis un mazmeita Anda, protams, arī mana sieva Inese.

Jānis Veismanis ir mūziķu dinastijas aizsācējs, jo visi pieci Jāņa bērni ir savu dzīvi saistījuši ar mūziku. Vistiešāk tēva aizsākto turpina vecākais dēls Andris Veismanis, kurš ir Latvijas Nacionālās operas diriģents un mākslinieciskais konsultants, pedagogs Mūzikas akadēmijā, vada Vidzemes kamerorķestri un kamerkori „Ave Sol”.

Jāņa lielākā vērtība esot viņa bērni. Tāpat arī sirdij tuvas tās dziesmas, kuras viņš sacerējis. Skaistie Saulkrasti, jūra, kāpas, saulrieti, arī laba dzeja rosināja rakstīt mūziku un veidot tautasdziesmu apdares. Vienas no Jāņa tuvākajām – „Jūra un tu” ar Laimoņa Pēlmaņa vārdiem un „Turiet savu zemi ciet” ar Andreja Eglīša vārdiem.

Saulkrastu novada pašvaldība un Saulkrastu kultūras centrs izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Veismaņa ģimenei. Jānis vienmēr dzīvos saulkrastiešu sirdīs, bet Jāņa devums kultūrā – Saulkrastu vēstures grāmatas lappusēs…


No Tevis tik daudz bija ko gūt.
Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd.

Lieldienu laikā no mums šķīries mīlēts, ilggadējs kordiriģents, pedagogs, kurš savas darba gaitas sāka kā Saulkrastu vidusskolas mūzikas pedagogs, izveidoja spēcīgu skolas kori, ansambļus, īpaši siltā atmiņā visiem ir viņa vadītais skolas vīru ansamblis. Skolotājs pats spēlēja akordeonu, skolā bija pūtēju orķestris, tā pamazām radās doma par mūzikas skolas nepieciešamību Saulkrastos.

Mūzikas skolas dibinātāju un veidotāju grupā pirmais, ar savu, nozīmīgu lomu – kā mūzikas personība, kā cilvēks ar plašu mūzikas izjūtu, komponists, sirds gudrs pedagogs akordeona spēlē, pūšaminstrumentu spēlē, mūzikas teorijā. Viņa vadībā augušas jaunās mūzikas personības, Zvejniekciema mūzikas skolā ejot pirmos profesionālās sagatavotības ceļus. Ar J.Veismaņa komponētajām dziesmām profesionāli auguši novada koru kolektīvi un ansambļi.

Ģimenei visdziļāko līdzjūtību izsakot –

Saulkrastu vidusskolas un Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolas kolektīvi