Trīsdesmitā dzimšanas diena ir pienākusi negaidot. Ir tā, it kā aiz durvīm skanētu apslāpēti čuksti, rosīšanās, bet tad – durvis ar joni atveras un – pārsteigums!
Mīļie saulkrastieši, no sirds sveicam pilsētas 30.dzimšanas dienā – dienā, kad Saulkrasti, ciemats ar lauku teritoriju, ieguva pilsētas nosaukumu un juridisko statusu! Saulkrastu kultūras centra krājumā saglabājusies kopija – uz veidlapas drukāts un apzīmogots Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija dekrēts 1991.gada 14.novembrī ,,Par Latvijas Republikas Rīgas rajona Saulkrastu ciemata administratīvās teritorijas pārveidošanu par pilsētu ar lauku teritoriju’’, kuru parakstījis Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un AP sekretāts Imants Daudišs.
Dokuments Saulkrastos ieradies, gluži vai pastniekam ceļu mērojot kājām, jo pilsētas padomes zīmogs vēsta, ka tas iereģistrēts 23.decembrī ar numuru 455.Tomēr šāda kavēšanās saprotama – ir pasta vēstuļu laikmets, liels pārmaiņu laiks, un datorus, toreiz tā sauktās ESM (elektroniskās skaitļojamās mašīnas), lieto vien nedaudzi, bet globālais tīmeklis – tāds, kādu to pazīstam šodrīd, ir savas attīstības ceļa sākumā.
Saulkrastu pilsētas nosaukuma iegūšanas gadā jau ir atjaunota Latvijas Republika, un plaša pulcēšanās jūras malā ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem ir vien pavisam nesena uzdrīkstēšanās izteikt savu vēlmi būt brīviem un neatkarīgiem. Tas ir laiks, kad Lāčplēša dienas tradīcijas vēl tikai veidojas un 18.novembra svinīgums ienāk ģimenēs, kur piecdesmit gadus bažās par represijām atmiņas tikušas noklusētas vai nozaudētas vēstures līkločos. Tas ir laiks, kad no senajām pagātnes liecībām tiek nopurināti putekļi, bet aizliegto un apspiesto sabiedrisko darbinieku dzīvesstāsti atkal sāk piešķirt vēsturei patiesīgumu, kad, krītot dzelzs priekškaram, tiek atjaunotas ģimeniskās saites, bet radniecīgu profesiju pārstāvji abpus okeānam tiekas un apvienojas profesionālajās biedrībās un asociācijās. Laiks, kad lauku māmiņas ada un sūta deputātiem uz Rīgu dūraiņus ar latvju rakstiem un tiek darinātas miniatūru pastaliņu piespraudes, atsaucoties uz tolaik populāro saukli: ,,Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā!’’
Iespējams, tas nav nejauši, ka Saulkrastu pilsētas dzimšanas diena godpilni ieņēmusi vietu starp Latvijas valsts svētkiem novembrī, lai mūsu pusē padarītu svētku nedēļu īpaši krāšņu. Ir laiks izsapņot jaunas tradīcijas, ko pārliecinoši ieviest pilsētas dzimšanas dienas svinēšanas laikā. Bet pašlaik, kamēr nevaram pulcēties, aicinām ilggadējos saulkrastiešus pastaigā gar jūru, atsaucot atmiņā ļaužu pulkus ar Latvijas karogiem liedagā, bet jaunos Saulkrastu iedzīvotājus – lolot sapņus par jaunām Saulkrastu pilsētas dzimšanas dienas svinību tradīcijām.
Šajā laikā deputātu padomes priekšsēdētājs ir Indriķis Builis, bet izpildkomitejas priekšsēdētājs – Jānis Seregins.
Intervijā “Saulkrastu Domes Ziņas” 2019. gada jūnijā pats Jānis Seregins stāsta tā:
– Kad 1989. gadā tiku ievēlēts par izpildu komitejas priekšsēdētāju, izpildu vara bija atdalīta no lēmējvaras. Deputātu padomes priekšsēdētājs bija Indriķis Builis. Kad Saulkrasti ieguva pilsētas statusu un tika izveidota dome, es kļuvu par tās pirmo priekšsēdētāju, bet Indriķis – par manu vietnieku. Viņš bija ļoti labs saimnieciskais darbinieks, mana labā roka. Bet tas turpinājās līdz brīdim, kamēr tika sakārtota Saulkrastu pašvaldības saimniecība un parādījās nauda. Tad gribēja iesaistīties cilvēki, kuri deputāta amatā bija jau padomju laikos. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, viņi stāstīja, ka pašreizējā vara Saulkrastos nemaz neatbilst vēlamajai, un, protams, tika ievēlēti.
Intervijā gan izpildu komiteja rakstīta atsevišķi divos vārdos, bet toreiz biežāk teica – izpildkomiteja.
Armands Krūmiņš – Saulkrastu novada pašvaldību vadīja no 1997. gada līdz 2005. gadam. Astoņi gadi pagājuši, vadot Saulkrastu pašvaldību, un vēl astoņi – deputāta amatā.
Ervīns Grāvītis – Saulkrastu novada domi vadīja no 2005. gada līdz 2018. gadam, un šobrīd ir Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Normunds Līcis – stājās amatā 2018. gada decembrī. Esošais Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs.
Attēlos – Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 14.11.1991 dekrēts, fotogrāfijas no 1988.gada akcijas ,,Lūgšana pie jūras,, Saulkrastos. Piespraude – pastalu pāris, darinājusi Maija Vītola 1990.gadā.
