“1855.gadā mani mīļie vecāki man pilnībā piešķīra man īpašumā Kolceni un Pēterupi…” savu dienasgrāmatu uzsāk Bīriņu muižas īpašnieks Augusts fon Pistolkorss (1822-1886), rakstīdams “Tālāk tiks uzskaitīti paliekošie darbi, lai darītu zināmu maniem mīļajiem bērniem, kā te viss radies un ar kādu nerimtīgu centību es te dzīvoju”.
Pateicoties Augusta fon Pistolkorsa pēcnācējiem, arī mums ir dota iespēja iepazīties ar viņa piezīmēm. Pārrakstītas no vecvecvectēva rokraksta, iztulkotas no vācu valodas, tās nonākušas arī Bīriņos un Saulkrastos.
Barons Augusts, pilnā vārdā Augusts III Frīdrihs Voldemārs fon Pistolkorss, ir vidējais no Pistolkorsu dinastijas, Alekseja jeb Alekša dēls, Aleksandra fon Pistolkorsa tēvs. 1850.gadā Augusts apprec Emīliju Natāliju fon Harderi, nodzīvojot kopā garu un saskanīgu dzīvi, kā viņš ne vienu reizi vien ir rakstījis savās piezīmēs un atmiņās bērniem.
Viņa īpašumā aizpagājušajā gadsimtā bija mūsdienu Saulkrastu teritorija: Pēterupe un, vietējo iedzīvotāju vārdiem, tās ,,kungu daļa’’ – Neibāde. Šī Vidzemes jūrmalas peldvieta savu pirmo divdesmit piecu gadu gadu pastāvēšanas laikā vairākkārt gājusi no rokas rokā. 1835.gadā Augusta tēvs Aleksejs fon Pistolkorss pilnībā atpērk peldvietu no tās dibinātāja Lēdurgas barona Karla fon Reiterna, bet 1847.gadā nezināmu iemeslu dēļ pārdod Neibādi majoram Vangenhaimam fon Kvālenam no Kuresāres Igaunijā. Pēc 10 gadiem 1857.gadā Augusts fon Pistolkorss atpērk šo savas dzimtas kādreizējo īpašumu un uzsāk gan Pēterupes, gan Neibādes attīstīšanu. Vērienīgajām iecerēm uzrodas iespaidīgs materiālais atbalsts – mīļās sievas Emīlijas saņemtais tēvoča mantojums.
Augusta fon Pistolkorsa darbība Kolcenē jeb Bīriņu muižā ir ļoti daudzveidīga – muižniekam uz savas zemes jābūt gan politiķim un diplomātam, gan teritoriālplānotājam un melioratoram. Jāplāno zemnieku sētu teritoriju ērta izvietošana, lauksaimniecība un lopkopība, kā arī kokaudzētavas izveide. Muižas parkā dārgu ciemiņu uzņemšanas sakarā tiek stādīti koki, par godu mīļu radinieku apciemojumiem uzstādīti soliņi, svarīgu ģimenes notikumu sakarā – veidotas skulptūras, ar īpašām piemiņas zīmēm pieminēti aizgājušie. Drukāti izdevumi vairākos sējumos ar veltījumu bērniem, privātās apjomīgās bibliotēkas kataloga izveide un iespiešana ģimenes vajadzībām, muzicēšana un pat kompozīcijas mēģinājumi – tā ir vien neliela daļa no Augusta fon Pistolkorsa daudzveidīgajām nodarbēm. Īpašu sirsnību pauž kāda viņa dāvana mīļajai Emīlijai dzimšanas dienā – skaistā iesējumā īpašā grāmatiņā apkopotas vēstules – sarakste ar sievas māti Natāliju fon Harderi Vācijā un iesējuma titullapa, kas, gribētos ticēt, rakstīta Augusta fon Pistolkorsa rokrakstā ar viņa personīgo parakstu.
Viena no vērtīgākajām liecībām par Saulkrastu vēsturi ir tās barona fon Pistolkorsa piezīmju lappuses, kurās varam sekot Neibādes kūrorta attīstībai. Tās vēsta par daudzu ēku būvniecību, kuras gan pārsvarā nav sagabājušās un par kuru pilnīgi precīzu atrašanās vietu pēc fotogrāfijām vēl arvien izsakām minējumus. Tomēr piezīmes daudz lielākā mērā ļauj atbildēt uz jautājumiem, ko raisa plāni un kartes. Viena no šādām, visticamāk, 19.-20. gs. mijas kartēm kā arī senās fotogrāfijas, tostarp no Augusta fon Pistolkorsa dzīves laika, tiks eksponētas Saulkrastu pilsētvidē Muzeju nakts 2023 ietvaros. Tās papildinās arī audiostāsti no barona piezīmēm un atklās vēl nebijušas jaunradītus vecās Neibādes stāstus.
Gaidīsim Saulkrastu novada iedzīvotājus un viesus uz Muzeju nakts 2023 pastaigu pa jaunatklājamām senās Neibādes vēstures takām!