Lai cik lieli vai mazi mēs būtu, 1. septembris ir datums, ko atceramies mēs visi… Staltās gladiolas rokās, spalgais skolas zvans un satraukums par jauno mācību gadu. Tās ir atmiņas, kas paliek visu mūžu. Mūsu ir daudz, kas ir absolvējuši Saulkrastu novada izglītības iestādes… Saulkrastu un Zvejniekciema vidusskolas, Sējas pamatskola, Rūķītis, Bitīte, Murjāņu sporta ģimnāzija un, protams, mūsu mūzikas un mākslas skolas… mēs esam cēlušies un smēlušies no šejienes un, lai arī kur mēs būtu, mēs lepojamies ar savām sākotnēm… tāpēc īsi pirms 1. septembra bijušajiem skolas absolventiem lūdzām dalīties atmiņās par savu skolas laiku un aicinām paskatīties, ar ko viņi nodarbojas šodien. Lai visiem iedvesmas bagāts jaunais mācību gads!
Dins Ekmans:
Pirmais septembris vienmēr paliek atmiņā ar ziediem, vasaras beigām un atkal satikšanās ar skolotājiem un skolas biedriem, bet šīs sajūtas mainījās, kad sāku iet vidusskolā. Tad 1.septembri varētu salīdzināt ar pirmo darba dienu, nekāda jautrība vairs nelikās un puķes pašam bija jāgādā, parasti mamma par to domāja. Tagad strādāju savā būvniecības uzņēmumā un brīvajā laikā pieskatu savus uzņēmumus – “Pabažu ezera tenisa korts” un kafejnīcu “Pozitīvās Straumes”. Par Saulkrastu vidusskolu ir palikušas daudz jauku atmiņu, par starpbrīžu notikumiem, par špikeriem un vienmēr, satiekot klases biedrus, pieminam kādu skolotāju. Saulkrastu vidusskola, man liekas, visiem ir bijusi kā otrās mājas, personīgi man ļoti gribētos vēlreiz to visu piedzīvot.
Linda Pūle
Esmu absolvējusi Zvejniekciema vidusskolu, šobrīd strādāju par žurnālisti TV3 raidījumā “BezTabu” un reklāmu producenti (freelance).
Esmu absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammu “Kultūras menedžments un socioloģija”, bet ar žurnālistiku, producēšanu un vispār mediju lietām sāku nodarboties jau 11. klases sākumā pēc “Young media sharks” vasaras mediju nometnes – un tieši to es saucu par savu vērtīgāko pagrieziena punktu karjeras ziņā, ne augstskolu. To, ka būšu radošajā jomā, zināju jau kopš pamatskolas, tāpēc tieši latviešu valoda, literatūra un kulturoloģija bija manas mīļākās stundas.
Un tāpēc vislielāko “paldies” gribu teikt savām latviešu valodas skolotājām – Lāsmai Burbergai un Vijai Skudrai. Paldies, ka likāt (un dažreiz piespiedāt) lasīt, paldies, ka māku komatus un dzirdu “ka” un “kad” pareizu vai nepareizu lietojumu. Ja nopietni, tiešām uzskatu, ka pareizs valodas lietojums ir atslēga uz .. daudz ko.
Par Zvejniekciema vidusskolu runājot, tā man noteikti asociējas ar draugiem, jo nebiju no tām, kas dievināja sēdēt skolas solos tāpat vien. Skola man iemācīja būt patstāvīgai un pašai pieņemt lēmumus jebkurā dzīves situācijā. Un, te jāatgādina, – arī slikta pieredze ir pieredze. Tāpat ir arī ar lēmumiem.
Inese Odiņa – Laizāne
Mana skola ir Zvejniekciema vidusskola un šajā dzīvē tā arī paliks…Esmu pateicīga saviem skolotājiem, kas padomju laikā mums ļāva izplest spārnus un lidot. Mana skola bija īpaša zem direktora sargājošā spārna ar intelektuāliem, radošiem, drosmīgiem, pārsteidzošiem, iecietīgiem un pacietīgiem, un tai pašā laikā prasīgiem pedagogiem. Skola, kurā strādāja personības un kurā veidoja personības. Mana skola, kurā pirmā skolas diena sākās, un pēdējā skolas diena beidzās ar vienojošo svētku gājienu no skolas uz kultūras namu jeb klubu. Priecājos, ka šobrīd mēs ar mazmeitiņu varam teikt – mūsu skola.
Pēc skolas absolvēšanas mans dzīves ceļš ir bijis darbīgs. Ir iegūta juridiskā izglītība un esmu uzkrājusi pieredzi uzņēmumu vadībā gan privātajā, gan publiskajā sektorā, man ir vairāku gadu pieredze valsts iestādes struktūrvienības vadīšanā, kā arī diplomātes pieredze, vairākus gadus strādājot Ārlietu ministrijā un Latvijas Republikas vēstniecībās Uzbekistānā un Kirgīzijā. Papildu darbam privātajās un valsts struktūrās, esmu ieguvusi arī pedagoģisko darba pieredzi, strādājot par pasniedzēju un lektori augstākās izglītības iestādēs, kā arī divus gadus esmu bijusi Rīgas rajona padomes deputātes amatā. Šodien? Esmu lieliska sieva, mamma un izpilddirektore vislabākajā pašvaldībā – Saulkrastos!
LienaKarnīte
Sējas pamatskolu absolvēju 1993. gadā.
Sējas skola – līdz sirds dziļumiem vienmēr būs mana skola! Katrs 1. septembris nu jau 37 gadus man ir svētki! Vienmēr šajā dienāvisapkārt patīkams satraukums, atkalredzēšanās prieks,ar rudens ziedu smaržupiepildīta gan skola, gan māja. Tā bija gan tad, kad biju skolniece, gan tagad, kad esmu skolotāja.
Sējas pamatskolāstrādāja mani vecāki, te pa kājām maisījos lielajiem brāļiem, kad pati vēl skolā negāju, te ieguvu savas pirmās zināšanas, te atgriezos, lai strādātu un,protams, tepamatizglītības diplomu saņēma arī mana meita.
Vienmēr atcerēšos savaspirmāsskolotājasDzintras Štreimanes smaidu, pateicoties šai skolotājai, tikaiemīlēta latviešu estrādes mūzika, kura dominēja mūsu klases vakaros.
Skolā atgriezos pateicoties savai mammai Ainai Ozoliņai, kura skolas vadīšanas grožus turēja savās rokās30 gadus, viņabija arī mūsu klases audzinātāja no 4.klases. Skolotāju kolektīvs vienmēr ir bijis kā liela, sirsnīga ģimene, kurā viens par visiem un visi par vienu.
Skolas laiks man visvairāk asociējas ar klases vakariem, atskaišu koncertiem, kartupeļu talkām, garām biešu vagām un foršu klases kolektīvu. Lai cik dīvaini nebūtu, bet ar mācībām vismazāk. Taču tieši Sējas skolai esmu pateicīga par zināšanu pamatiem, kuri mani balstījuši un ļāvuši dzīvē droši atvērt vēl daudzas izglītības iestāžu durvis, piedalīties daudzos projektos un pieņemt dažādus dzīves izaicinājumus. Tomēr mana sirds vienmēr piederēs manaiskolai – Sējas skolai- vienmērteatgriežos kā mājās.
Kas es esmu šodien?
Esmu Sējas pamatskolas skolotāja, fitnesa trenere Siguldas sporta centrā, sporta speciāliste uzņēmumā ”ONPLATE”, valdes locekle biedrībā ”Vienmēr aktīvs” un Saulkrastu novada domes deputāte.
Indra Halvorsone
Domājot par Zvejniekciema vidusskolu, kavējos jaukās atmiņās: labi un prasīgi skolotāji, jauki klasesbiedri, daudzās ekskursijas, teātru un muzeju apmeklējumi, sporta treniņi, arī koris un deju kolektīvs, piedalīšanās dziesmu svētkos, vēl arī interesantās tradīcijas un pasākumi, ko organizējām, piemēram, Skolotāju diena, kad vecāko klašu skolēni uzņēmās skolotāju lomu jaunākās klasēs, bet skolotāji nonāca skolas solā skolēna lomā!
Zvejniekciema vidusskola bija arī mana pirmā darba vieta – ar prieku atgriezos savā skolā un vairākus gadus mācīju latviešu valodu un literatūru, turpināju daudz mācīties no maniem skolotājiem – nu jau kolēģiem.
Pēdējos 20 gadus mana dzīve rit tālu projām no dzimtajiem Saulkrastiem – Mineapoles pilsētā Minesotas štatā ASV. Arī ASV turpinu darbu izglītības jomā. Ikdienā strādāju kā administratīvā koordinatore ārzemju studiju centrā Makalestera koledžā. Mēs lepojamies, ka 60% no mūsu studentiem dodas studēt uz ārzemēm, arī uz Latviju – biju priecīga pielietot manas latviešu valodas zināšanas, lai viena no mūsu studentēm tiktu uzņemta studijām Latvijas Universitātē.
Papildus ikdienas darbam jau vairāk nekā 10 gadus katru sestdienu turpinu arī skolotājas darbu – mācu latviešu valodu un pildu Mineapoles Latviešu sestdienas skolas pārzines pienākumus. Dzīvojot prom no Latvijas, ja gribi, lai Tavi bērni runātu latviski un apgūtu latviskās tradīcijas, ir jāieliek darbs un jāvelta laiks. Priecājos, ka manas meitas to novērtē un lepojas ar savām latviskajam saknēm. Šovasar visas 3 dziedājām un dejojām XV ASV Vispārējos dziesmu un deju svētkos mūsu pilsētā. Es palīdzēju organizēt šos svētkus, kuros, man par lielu prieku, piedalījās arī Saulkrastu koris “Anima”.
Lai skolēniem, vecākiem, skolotājiem skaists un iedvesmojošs 1. septembris un viss nākamais mācību gads!
Ar cieņu, Indra Halvorsone, 1986. gada izlaidums
Elīza Eila Ozoliņa
Sējas pamatskolu absolvēju 2015. gadā, šobrīd esmu Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta Būvprojektu tiesiskuma izvērtēšanas nodaļas galvenā speciāliste.
Visvairāk Sējas pamatskola atmiņā paliks ar mīļajām skolotājām, draugiem, ekskursijām un izbraucieniem uz koncertiem, kā arī, protams, gardajām pusdienām. Vienmēr sirdī būs pirmā skolotāja Ilze Liepiņa – tieši viņas smaids un siltums 2006. gada 1. septembrī, uzsākot skolas gaitas, mani nomierināja un pārliecināja, ka viss būs labi. Pēc 9. klases pārliecinoši iestājos Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā un šobrīd studēju jurisprudenci Latvijas Universitātē. Ticu, ka Sējas pamatskolas laukakmeņu pamatīgums un Lojas upītes nerimstošais skrējiens manī ielicis pārliecību, ka viss ko uzsāc – jāpabeidz, un allaž jāmeklē jauni ceļi izaugsmei!
Rinalds Seržants
Es savu skolas laiku atminos kā milzīgu karuseli, gan ar vēderu kutinošām augšām, gan ar bēdu pilnām lejām. Savu laimi 3 mēnešus iemēģināju arī Rīgas valsts 3. ģimnāzijā, taču dažādu apsvērumu dēļ nolēmu atgriezties atpakaļ Saulkrastos, savu izvēli nekad neesmu nožēlojis. Vienmēr esmu teicis, jo vairāk tu dari, jo vairāk tu vari izdarīt, un Saulkrastos ar vēlmi darīt vairāk skolotāji vienmēr bija ļoti atsaucīgi! Skola, kuru es atceros, nebūtu pilnvērtīga bez pasākumu organizēšanas pieredzes kopā ar draugiem. It īpaši vidusskolas ārpusstundu pieredze man noteikti ir palīdzējusi arī tālākajā dzīvē un studiju laikā. Atcerieties, ka skolas laiks būs tieši tik foršs un lielisks, cik ļoti Jūs visi kopā tādu centīsieties radīt. Sveiciens 1.septembrī!
Kas es esmu šodien? Topošais doktora studiju programmas “Farmācija” students Rīgas Stradiņa universitātē, zinātniskais asistents Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā.