Juris Bone
Mācījos Saulkrastu vidusskolā no 1976. līdz 1987.gadam un no manis lielākā pateicība tiem skolotājiem, kas spēja strādāt grūtos materiālajos un nospiedošajos ideoloģiskajos apstākļos, iemācot saviem audzēkņiem vispārcilvēciskas un nacionālas vērtības. Atļaušos izcelt angļu valodas skolotāju Birutu Raudoviču, kuras mācību stundas deva labu pamatu tālākai valodas apguvei.
Kopš 1994.g. strādāju diplomātiskajā dienestā Ārlietu ministrijā, tajā skaitā Latvijas vēstniecībās Apvienotajā Karalistē, Igaunijā, Indijā un Somijā.
Foto: Skolas laikā (1982.g., septembris, 7. klase, klases audzinātāja Marija Kizjalo, cukurbiešu novākšana kolchozā “Pabaži”) un otra, esot vēstnieka amatā.
Nika Aleksejeva
Skolas laiks paliks manā atmiņā uz mūžu. Tolaik es labprāt iesaistījos ārpusklases aktivitātēs, vidusskolas laikā arī dažādos projektos. Tas apvienojumā ar mācībām palīdzēja man attīstīt spēju uzņemties iniciatīvu, izplānot savu laiku un sasniegt iecerēto. Vēlāk, kad sāku studēt un pēcāk arī strādāt, šīs prasmes man ļoti palīdzēja. Nemanīju būtisku atšķirību savās un ģimnāzijas absolventu zināšanās, jo izvēlējos studēt jomu, ko skolā atsevišķi nemāca – Komunikācijas zinātni un vēlāk Politikas zinātni. Šobrīd strādāju ASV bāzētā domnīcā, Atlantic Council DFRLab, kur, izmantojot atvērtos tiešsaistes avotus, izpētu, aprakstu un publicēju atziņas par starptautiski nozīmīgām tēmām – dezinformāciju par Covid 19, Krievijas militāro agresiju, tajā skaitā Ukrainā, Baltkrievijas politisko krīzi 2020. gadā un tās īstenoto hibrīduzbrukumu pret Baltijas valstīm u.c. Diezgan regulāri sniedzu ekspertīzi gan pašmāju, gan ārvalstu medijos. Paralēli arī veicu apmācības datu žurnālistikā, datu pratībā un datu vizualizācijā, darbojoties 2017. gadā līdzdibinātajā organizācijā Datu skola.
Skolas laikā foto: 1998. gada 1. septembris (2. klase). Nesenais foto: 2022. gada konference 360/OS Briselē.
Kristaps Ceplis
Katrs 1.septembris Sējas skolā sākās pacilājoši, saviļņojoši un daudzsološi. Apkārt visi tādi sapucējušies, meitenes ar baltām lentām bizēs, puiši zilos uzvalkos. Rokās bērniem garas gladiolas un krāsainas asteres. Visus astoņus gadus, kurus mācījos Sējā, es šo dienu gaidīju un gaidu joprojām…. Nu, labi, tas mans saviļņojums varbūt ir tāpēc, ka 1.septembrī ir mana dzimšanas diena, bet atmiņas skaistas.
Es nevaru apgalvot, ka viss mans izglītības ceļš ir bijis ziediem kaisīts un ka es visur esmu juties labi un gaidīts. Ir bijuši patiesi riebīgi brīži, kad šķita – “čalīt, ar Tevi ir cauri!”, bet visā garajā izglītības ķēdē Sējas skola manā atmiņā un sajūtās ir viena no tām vietām, kur jutos labi, droši un pasargāts. Nemāku atbildēt, kas tieši to ietekmēja – vai 80.- 90. gadu savdabība, fakts, ka visi skolotāji un mēs bijām mazliet kā tāda neliela komūna, vai kas cits, bet, atceroties šo laiku, dominē miers un piedzīvojumi. Mēģinot atsaukt atmiņā pirmos skolas gadus, es īsti nespēju atcerēties mācību procesu, bet visur virmo fona notikumi. Mūsu laika iezīme bija skaisti saposties uz 1. septembri un tad pirmo rudens daļu pavadīt vagās, lasot kolhoza kartupeļus. Kad nebija jālasa kartupeļi, mēs zāģējām un krāmējām malku. Protams, bija arī sava nodeva laikmetam – ik pa laikam stāvējām “līnijās”, pieminot tikko nomirušos padomju vadoņus, kuru miršana vienu brīdi bija apbrīnojami ritmiska. Tomēr joprojām manī ir sajūta, ka toreiz mēs visi – skolotāji un skolēni – bijām savējie! Tieši šo sajūtu es novēlu visiem esošajiem un nākamajiem skolas darbiniekiem un skolēniem.
Kristaps Ceplis, “Latvijas Koka būvniecības klasteris” izpilddirektors un meža nozares attīstības biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis.
Andrejs Babrāns
Ikviens pedagogs atceras tos, kuri bijuši izcilnieki – mērķtiecīgi, uzticami, neatlaidīgi jauno zināšanu apguvēji, tomēr pavisam spilgtā atmiņā ir blēņdari, kas vēl meklē savu ceļu dzīvē… Arī Zvejniekciema vidusskolas skolotāji spilgti atceras tos, kas bija skaļāki un uz blēņām naskāki. Kā norāda Andrejs Babrāns, skolas laiks Zvejniekciema vidusskolā saistās ne tik daudz ar mācībām, cik ar visādām citādām aktivitātēm, kas skolotājos radīja bažas, bet dzīvē visas prasmes noder! Šodien Andrejs vada trīs uzņēmumus un smaidot teic, ka sūta savai skolai un skolotājiem vissirsnīgākos sveicienus un lielu paldies par tiem nedarbiem, kas piedoti.
Arī viņa bērni turpina skolas gaitas Saulkrastu novada vidusskolas Atpūtas ielā 1 ēkā, bet īpaši priecīgs ir par savas meitas Zanes Babrānes panākumiem, jo divus gadus pēc kārtas meita saņēmusi pašvaldības Atzinības rakstu par teicamām sekmēm mācībās. Arī jaunākā meita Maija katru rītu tiek pavadīta uz skolu, un arī viņa vēl tikai savu mācību un dzīves panākumu pirmsākumos.