Tēvs. Tētis. Pirmais labākais draugs. Padomdevējs. Aizstāvis. Pirmais bērna varonis.
Šajā laikā, kad Ukrainā notiek karadarbība, mēs arvien skaudrāk apzināmies, cik patiesībā trausla un sargājama ir mūsu drošā dzīve. Kad notiek ikdienas lietas, viss šķiet – tā būs vienmēr. Bet tad reizēm pienāk brīdis, kad notiek neparedzēti notikumi, kad nepieciešama palīdzība, un tad šeit ir VIŅI. Cilvēki, kuri rāmi pilda savus darba pienākumus, un kļūst par mūsu varoņiem dzīves skarbākajos brīžos.
Šodien ir Tēvu diena. Diena, kad samīļojam savus tēvus, vectēvus, kad sakām paldies un “Es tevi mīlu!”…
Savu pateicību šodien veltām tiem tētiem, kuru darbs norit valsts aizsardzības, glābšanas un atbalsta struktūrās, kuru darbu īpaši novērtējam tad, kad nepieciešama palīdzība. Bet, ja notiek liela nelaime, tad šo dienestu spēki apvienojas, veidojot lielu komandu. Te ir mūsu stāsta tēti – ugunsdzēsējs Kaspars, policists Normunds un ārsts Jānis.
VUGD vada komandiera vietnieks Kaspars Kūkojs
Agrā rīta stundā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vada komandiera vietnieku Kasparu Kūkoju satiekam pie VUGD Saulkrastu iecirkņa. Tas ir laiks, pirms tētis savu meitiņu Martu vedīs uz Saulkrastu novada vidusskolas 1.klases nodarbībām.
Kaut arī Kaspars šobrīd nestrādā VUGD Saulkrastu iecirknī, puiši viņu sagaida ar sirsnīgu rokasspiedienu. Joprojām savējais. “Dzīvoju Saulkrastos, taču tagad mācos Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā par virsnieku un strādāju VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 7.daļā. Ugunsdzēsējs esmu jau pilnus 9 gadus. Pirms tam ugunsdzēsēja darbu sāku tieši šeit, Saulkrastos, un pēc mācību pabeigšanas plānoju arī šeit atgriezties,” paskaidro Kaspars. Kas to zina, iespējams, darbs noritēs jau jaunajās VUGD Saulkrastu iecirkņa telpās.
Marta ir lepna par tēta darbu. Droši kāpj ugunsdzēsēju mašīnā un klausās, ko katra poga uz paneļa nozīmē. Un tieši tāpat – droši – viņa arī jūtas tēta rokās.
“Būt labam tētim nozīmē iedrošināt bērnu būt pārliecinātam par sevi. Lai viņš būtu atraisīts un atvērts komunikācijā ar apkārtējiem cilvēkiem. Tēvam noteikti ir jābūt kā labam piemēram saviem bērniem,” par savu lomu Martas audzināšanā saka Kaspars. Lielākais izaicinājums gan darbā, gan tēta lomā ir saņemt drosmi un tik pāri pašam sev!
 |  |
Saulkrastu novada Pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Normunds Alksnis
Normunds Alksnis ir Saulkrastu novada Pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks un četru bērnu tētis. Vecākās meitas Santa un Nora dzīvo, mācās un strādā Vācijā, bet jaunākie bērni Anfisa un Leonards mācās Saulkrastu novada vidusskolā.
“Es domāju, vismaz ceru, ka esmu labs tēvs, jo, lai vīrieti sauktu par labu tēvu, nepietiek būt lepnam ar sevi tikai Tēvu dienā un domāt, ka audzināt bērnus ir sievas pienākums. Jebkuram tēvam ir jāapzinās, ka viņa ikdienas līdzdalība bērnu audzināšanā būtiski ietekmē bērna attīstību, drošību, labsajūtu un izpratni par savu valsti un tās tradīcijām. Līdz ar ko bērns vērsīsies pie tevis visos jautājumos, neko neslēpjot, atliks tik atbildēt vai norādīt virzienu, kur to atbildi meklēt,” pārliecināts ir Normunds.
Ikdienā Normunda pienākumos ir plānot, vadīt un koordinēt Patruļpolicijas nodaļas darbinieku darbu. Tie ir cilvēki, kuri ikdienā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī viņu darbs ir dažādu noziegumu vai administratīvo pārkāpumu novēršana, konstatēšana un dažreiz arī likumpārkāpēju aizturēšana.
“Mans padoms tēviem, lai atrastu laiku bērnam, ir – pareizi saplānojiet savu laiku, lai darbs nenāktu līdzi uz mājām. Savu darbu esmu sadalījis trīs kategorijās: augsta prioritāte, vidēja prioritāte un zema prioritāte, un šajās prioritātēs esmu ielicis savus veicamos darbus. Līdz ar to darbs man nenāk līdzi uz mājām un nenoēd dārgo laiku, ko varu pavadīt ar savu ģimeni,” aicina Normunds.
 |  |
Saulkrastu veselības un sociālās aprūpes centra ķirurgs Jānis Porietis
Saulkrastu veselības un sociālās aprūpes centra traumpunktā jau piecus gadus strādā ķirurgs Jānis Porietis. Tikpat ilgi viņš ir arī Saulkrastu pilsētas iedzīvotājs. Atsaucīgs kolēģis, rūpīgs sava amata veicējs un vienlaikus tētis 12 gadus vecajai audžumeitai Nikolai un 5 gadus vecajam Krišjānim.
Ikdienā traumpunktā palīdzību meklē dažādi cilvēki, un visus atnākušos ļoti uzrunā Jāņa mierīgā un cieņpilnā attieksme. Bez liekvārdības, ar vieglu humoru un vienlaikus ļoti atbildīgs – tā var raksturot Nikolas un Krišjāņa tēti.
Ja ārstam pret cilvēka veselību jāizturas ļoti uzmanīgi un rūpīgi, tad Jānis pārliecināti saka: “Būt tētim ir tikpat ļoti atbildīgs darbs. Man ir svarīgi būt draugam saviem bērniem, būt blakus grūtā brīdī un palīdzēt, ja tas ir nepieciešams.”
Ārsta darbs nav viegls, īpaši ķirurgam, kuram jāsaglabā mieru un rāmu attieksmi pat saspringtā situācijā. Kā atzīst Jānis, rūdījums ļoti palīdz arī bērnu audzināšanā.
 |  |