Senioru biedrība “Sējas Pīlādzis” šovasar savijusi košu dienu vainagu, ar dažu īpaši spožu pērlīti vidū.
Vasariņai skaisti rīti…
Pirmā pērle iemirdzas maija beigās, ziedonī, svinot Ritas Kolužas, Rutas un Ineses jubilejas. “Pīlādžu” ilggadējai vadītājai Ritai sveicieni lido uz Preiļiem. Inesei 65 un vārda diena! Rutiņai 80! Pulcējamies Rutas dārzā, to savā starpā dēvējam par Paradīzes dārzu, Domes ēkas foajē bieži rotājas šī dārza skaistules, bet jubilejas reizē atbildes velte – liliju pušķis Rutai. Lai visiem jubilāriem labs gads, lai vasaras rītu gaišums dod spēku!
Svarīga pērle šis vasaras rotā – 5. jūnijs. Gribas pielikt plusiņus vēlēšanu biļetenos daudziem enerģiskiem novadniekiem, bet saraksts iespējams tikai viens. Visiem, kuri kandidēja (un ne tikai deputātiem) mēs novēlam gudrību darīt, gudrību veidot komandu, gudrību sarunāties un viedumu ieklausīties. Lai izdodas labi darbi kopā!
Vainaga nemainīgā vērtīgā pērle – vasaras Saulgrieži. Ielīgojam pie mazā ozoliņa Lojas kluba pļavā. Ozoliņu lolojam, to paši iestādījām. Rīta agrumā Daina koka pakāji saposusi baltu ziedu un paparžu rotā. Mūsu vidū jubilārs Kārlis, līgošanai dubults iemesls. Atceramies gan dainas, gan kolhozu laiku častuškas (tīrās šausmas!). Pēcpusdienā no sirds izbaudām ikgadējo pasākumu pie Sējas dižozola: ziedu upe, kora dziesmas, draugu smaidi, negaidītas tikšanās prieks. Ziedu rotas veidošana kopā vairākām paaudzēm – tas ir nenoliedzami maģisks mirklis, ja reizi piedzīvots – sirdī uz mūžu.
Jūlijā Rita aicina uz mazā ozola pļavmalu, svinam gadu miju, un puķu pušķi dzirkstī Ritiņas priekam. Sakām skaistus dzejas vārdus, vērtējumus no dzīves pieredzes. Rita redz dziļi, analizē, dalās gara stiprumā, optimismā. Jā, mēs varam mācīties viens no otra izturēt. Lai nākamajā dzīves posmā dvēseliski skaisti brīži!
Saimnieču dienā suminām Annu. Viņa ap sevi pulcē, šķiet, visus “pīlādžus” un lielo pusi sējiešu. Tādas mīļas jūlija dienu pērlītes.
Satiekamies domās ar sirdij tuvajiem, aiznesot ziedus un apstaigājot Ziemeļu kapos jau daudzas atdusas vietas. Nodziedam pa dziesmai, atceramies… Dziļi aizkustinošs brīdis.
Vērā ņemama jūlija pērle – tikšanās Pabažu klubā ar jaunveidotā novada darbiniekiem, Domes pārstāvjiem, Saulkrastu kolēģi Marutu. Iepazīstamies ar vērienīgu sociālo pētījumu, to prezentē autore Laura. Interesanti fakti, labas ieceres, domu apmaiņa. Projektu kuratore Kristīne iedrošina sadarboties.
Kluba vadītāja Rita sarūpējusi pārsteigumu – audēja Ziedoņa Skrīveļa darbu izstādi. Kā viens cilvēks var tik daudz paveikt?! Bet, ja iztēlojas, tad katrs tiktu pie savas izstādes: skaists dārzs, bagāts darba mūžs, gardumu receptes, rūpes par ģimeni… Paldies talantīgajam meistaram!
Augustā piektdienās mazāks pulciņš braucam uz Ziedoņa “Dzirnakmeņiem”, kur īpašā gaisotnē baudām kino vakarus. Mūsu Zina rūpējas par gleznaino dārzu, tas nav viegli. Bet Ziedoņa ļaudis pavisam viegli ved pa Barona ceļu. Katra piektdiena – pērle.
Vasaras vainagā divas ceļojuma pērles – Vecpiebalga 6. jūlijā un Madona 11. augustā. Braucienu organizatore ir Inese. Tas prasa pūles un nervus. Mēs pateicīgi un priecīgi novērtējam katru ekskursiju – tuvu un tālu. Maršruts pārdomāts, gidi sagaida. Braucam un baudām.
Vecpiebalgā esam bijuši katrs pārdesmit reižu, tomēr šī reize ir īpaša. Tā vienmēr, kad ceļo “Sējas Pīlādzis” un draugi. Izstāstīt nevar, mūs var vienīgi apskaust un braukt kopā. Dzērbenē – Laika upe, Cimdu Jetiņas darbi. Pati Vecpiebalga, ūdensrozes un zivtiņu barošana, dižgaru atdusas vietas, iekoptais pastaigu laukums, pusdienas Skalbes vecāku mājā. Turpinājumā pasaku meistara pils ”Saulrieti” ar gleznaino ainavu. Vēl “Sveču māja”, turpat porcelāna fabrika ar “burzītām”, trauslām krūzītēm. Bail paņemt rokās – smalkas. Dienas nogurdināti braucam uz kino fermu (kaut kā nesaderīgi skan). Piebraucot saprotam: bijušajā fermā uzņēmīgs saimniekpāris ierīkojis kino attīstībai veltītu muzeju. Sēžam īstos kino krēslos, skatām un aptaustām smagās kino kameras. Operatoriem bija ko nopūlēties. Atceramies sen redzētu filmu fragmentus, atpūšoties tīkami vēsajās telpās. Viss! Noguruši uz māju pusi. Bija vērts? Protams!
Ceļojuma pērle uz Madonu sāk mirdzēt ļoti agri. Dažs nav pusi nakts gulējis, lai rīta ausmā, lietainā drēgnumā sēdētu autobusā. Draugu kompānijā garastāvoklis nostabilizējas. Ceļš līčloču augšā – lejā, kā jau uz Ērgļiem. Pirmā pietura pie gudras zāļu sievas – farmaceites Valentīnas Dāboliņas. Mēs jau paši daudz zinām, bet māju saimniece dāsni dalās ar saviem padomiem. Jā, dabas aptieka ir neizsmeļamu burvību un bagātību pilna, tikai jāmāk saredzēt.
Madonu izstaigājam kopā ar gidi un kopā lepojamies par sakopto, uzturēto, apbūvēto, renovēto pilsētu. Madona skaisti saposta 95. gadadienai. Tāda pastaiga jāpiedzīvo katram, ņemot līdzi ģimeni, draugus. Ceļvedī viss rakstīts, bet emocijas gūstamas vien klātienē. Novadpētniecības muzejā klusumā klausāmies veco pletīzeru stāstus, skatāmies divu mākslinieku Maijas Jakovičas un Valērija Baida gleznas. Atbilstošs dabīgais apgaismojums no griestiem ir muzeja pievienotā vērtība. Kādam nāk prātā Kuindži “Mēnesnīca pār Dņepru”, kāds iedomājas par Monē “Ūdensrozēm”. Jā, talanti.
Pusdienojam “Azaidā”. Garšīgi kā pie saimnieces Agritas Sējas skolā, kur ciemojāmies pirms kāda laiciņa. Sējas skola gaida skolēnus septembrī, bet Sarkaņu pamatskolā, kurp ved mūsu ceļš, skolotāja gaida tūristus. Visvairāk – skolēnus. Mēs redzam etnogrāfijas krājumus, senus sadzīves priekšmetus, paši kā skolēni mēģinām izprast vecvārdus. Un – nē, te nav naftalīna, te ir mūsu saikne ar saknēm, senču asprātīgo dzīves ziņu, pacietību, drosmi, daiļumu.
Barkavā koku vilnas meistars Ritvars Točs nonstopā bez elpas ievilkšanas aizrauj mūs tūkstošgadu senatnē, ļauj pasmaržot, aptaustīt koku vilnu, augu vilnu, cimdu, cepuri, jostu, vaiņagu, segu no koku un augu vilnas. Neticami! Galvas vien grozām, klausāmies mutes pavēruši.
Debess satumst, duša sākas. Iesprūkam autobusā piekusuši, pārsātināti ar visu redzēto. Līkumu līkumotais ceļš mājup. Tos jokus, atmiņas, atmosfēru var baudīt tikai klātienē.
Nākamie pērļu rīti – ekskursija pa mūsu Saulkrastu novadu, septembrī dzejas diena, ļoti, ļoti gaidīta vingrošana, Senioru diena 1. oktobrī Pabažu klubā, Lojas kluba atvēršana un vēl, un vēl…
Mēs ,”Sējas Pīlādži”, neskatāmies pasē, mēs ieklausāmies sirdī. Mums ir tieši tik gadu, lai gribētu redzēt, piedzīvot, baudīt, dzīvot ar prieku. Lai mums visiem skaisti rīti!
“Sējas Pīlādžu” vārdā Dace Ansviesule.
